sabiedriskais

Braucot sabiedriskajā transportā var novērot dažādas cilvēku sejas. (.jā, es esmu lūriķe un man patīk braucot uz darbu vai nu lasīt, vai pētīt cilvēku sejas un rokas.) Neatkarīgi no sejas izteiksmes, un nēsātāja omas, daži vaibsti, līnijas un krāsas paliek nemainīgas. Piemēram ir daļa, vecāku sieviešu, kas vienmēr, neatkarīgi no situācijas, vietas vai darbības izskatās apvainojušās. Tā ir tā daļa, kas klusu pie sevis bubina: "kā tā var, ak šī jaunatne, ak šīs stereo austiņas, ak šī aukstā ziema, ak šis nejēdzīgais slapjdraņķis utt" īsāk sakot neatkarīgi no situācijas, jebkuri apstākļi IR VAINĪGI un spēlē pret šīm kundzītēm.Viņas parasti ir ar iezīmētām uzacīm, tukliem pirkstiem un kantainas formas kurpēm, bet ja godīgi es nemaz negribēju pastāstīt par viņām.